kāpēc lai piepildītība un piederēšana viena otru izslēgtu?

bet visu pēc kārtas - esošie topiki ir darba sakarā. es nekur neiederos. problēmu dalot reizinātājos, izcelšu dažas teorijas:
a) mani saprot, bet mani nevajag
b) mani nevajag konkrētajā lokālajā mikrokosmosā
c) mani nesaprot -> es nemāku izstāstīt

tā kā man nav neviena ar ko par šo parunāties (es varētu atrast mentoru UK vai USA, bet DE visi kaut ko slēpj vai nezin kādi noslēpumi, ko nevar atklāt), tad es guglēju pēc atslēgvārdiem. protams atkal plaši pārstāvēti pieredzes stāsti angliski, vāciski vai nu es slikti meklēju vai tiešām nav.

šobrīd lasu viena testētāju "big name" blogu. un lai gan viņam tas vārds ir diezgan populārs, viņa darba ceļš nav bijis diezgan gluds.
viņam ir tādi uzstādījumi, ka sertifikāti ir sūds, vārds, uzvārdds kā brends. man atliek vien noplātīt rokas. 1) samaksāt kādam 2-3 000 ir krietni vienkāršāk 2) vārds kā brends tas ir gadu desmitu darbs. viņš pats raksta, ka labu laiku dzīvojis no rokas mutē, bet tas ir Amērikā. es te iedomājos kā es Jēnā uzstādītu prasības, ka darīšu tikai to un šito un kleinta vēlmes irspējams ir dzēruma murgi (viens no viņa salīdzinājumiem kura ilustrē gadījumu, kad klients pats nezin ko viņš grib).

rezultātā ir divi varianti - Tevis jau pieminēti- downgrade vai upgrade.
reizēm man liekas, ka es vnk neiederos Jēnas darba tirgū. te ir mikrokosmos, ko es aptuveni nojaušu, bet tā īsti vilni uzķērusi vēl neesmu. esošajās intervijās man nācās piedzīvot interesantas reakcijas attiecībā uz maniem kursiem. visur taču runā par life long learning un man liekas, ka man tie kursi ir dikti maz. bet redz nepatīk. sevišķi menedžmenta kursi. un ja vēl pieminu, ka citus esmu apmaksājusi es pati, tad vēl vairāk nepatīk. nu ko man tādai pusadvancētai darīt?
man atkal liekas, ka citi te Jēnā par izdzīvošanu cīnas, bet es atnāku baltā kleitā, baltās kurpītēs un pieprasu spilvenu uz kā apsēsties.