MAS
cītīgi strādāju ar savām traumām tāpēc man nekādu vairs nav.
Visas pārstrādātas par mācībām - vadošāis moto - uzticēties nevar nevienam.

Audzinātāja, kas mani lamāja par atpalikušu un debilu no rīta līdz vakaram, bet mammai vai tētim nākot pakaļ čivināja, cik es gudra meitene.

ā, nē viena trauma man gan vēl ir - dzemdību (to es pati izdomāju), kas izpaužas klaustrofobijā. esmu salasījusies visādas pamācības, ka bailes var pārvarēt darot tieši to, no kā sākas sirdsklauves, bet es laikam vēl neesmu tik tālu, lai gribētu šo traumu pārvērst mācībā.