Vai bērnu literatūra kā tāda mēdz būt iedvesmojoša? Mani laikam iedvesmoja tikai Pepija, Ronja un brāļi Lauvassirdis.

(Reply to this) (Thread)

Mani Krabats, Bezgalīgais Stāsts un Momo.

(Reply to this) (Parent)

Tie gan nebija pirmsatmodas laikos.

(Reply to this) (Parent)

No latviešu grāmatām - "Bille", par pieneni, kura izaug cauri bruģim.

(Reply to this)

No latviešiem ienāca prātā ziņkārīgais Sprīdītis un Annele, bet tomēr kopumā tas viss tā smagnēji un neba nu mazi bērni to lasīs.
Nezinu, nāk prātā tikai ārzemju autoru darbi.

(Reply to this) (Thread)

"Ārdi ārā un dari par jaunu!" - cik man tās Anneles bija mūžam žēl:)

(Reply to this) (Parent)

man galvā kaut kā nefiltrējas latviešu un citi autori, visi ir kopā.

gribēju tikai tavu uzmanību vērst uz to, ka mēs daudz lasījām padomju literatūru, kur bieži bija visādi kari un cilvēki pulciņos vai pa vienam gāja bojā. tā literatūra mums iemācīja citādu attieksmi pret nāvi - nu ka iet bojā ir galīgi normāli, tur nav ko īpaši nopūlēties, un ka kopējais labums vienmēr ir svarīgāks par atsevišķa cilvēka dzīvību. ar to mūslaiku bērni ir citādāki, ar attieksmi pret nāvi.

un mūslaiku bērniem ar literatūru ir tāpat kā ar čipšiem un picām. kad tādi ir pagaršoti, tad seleriju-burkānu sautējumu vairs negribas, un padomju literatūru arī negribas. viņi vienkārši to veco literatūru nelasa ne sitami.

(Reply to this) (Thread)

Nu nu, kā mūslaiku bērni reaģē uz "viņš vēl gaida, mazais Vanadziņš" un "malkas cirtēji atrada Cibiņu nosalušu"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pirmkārt, tās grāmatas ir grūti izlasīt. "rijas krāsnī bija sviesta ķērnes" (Blamuaņa Velniņi) nav saprotams tādam, kam jāskaidro pat tādi vārdi kā gans un arkls.

otrkārt (man gan pieredze ar nelielu indivīdu daudzumu) - nu kā tu piespiedīsi lasīt šos gabalus tādu, kas negrib tos lasīt? sitīsi? ieslodzīsi uz laiku, kamēr izlasīs? nu nelasīs. pameklēs tuvumā kādu hariju poteru vai vampīru medniekus. tāpat kā nevar piespiest cilvēku ēst sutinātus sīpolus, ja viņš negrib. tātad tā arī reaģē - nereaģē vispār.

daudzko mēs savulaik izlasījām tikai tādēļ, ka nekā labāka nebija ko darīt. tāda pat mazjēdzīga darbība kā mūsdienās spēlītes telefonā. nu varbūt ja turētu bērnu mežā un viņš neuzzinātu, ka ir datorspēles un harijs poters un komiksi, tad viņš to vanadziņu izlasītu. es te tā nesen domāju - cilvēki, kas savulaik izlasīja praktiski visu daiļliteratūru, kas viņu dzīves laikā bija izdota, no tā diži laimīgāki nekļuva, un ir pielīdzināmi tiem, kas mūslaikos pārāk daudz laika velta datorspēlēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet mēs jau arī nekādas ķērnes dzīvē nebijām redzējušas un pat mūsu vecāki laikam ne.

(Reply to this) (Parent)

Visu pat neizlasīja, pirka to, ko varēja dabūt latviski izdotu. Es varu derēt, ka vismaz 100 no plaukta "izravētās" grāmatas ģimenē nav lasījis neviens, tās kāds ir sadāvinājis "par labām un teicamām sekmēm un labu uzvedību".

(Reply to this) (Parent)

nu palasi tu pati Jeronīmu Stulpānu un atbildi, kā reaģēji. visticamāk, ka aizmigsi jau titullapā. tā ir citas paaudzes literatūra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas jau bija tāds uzvedinošs jautājums par to, kā bērni reaģē uz nāvi. Mums tak arī Zoja Kosmodemjanska un Kārlis Lauvassirds nebija vienā plauktiņā liekami.

(Reply to this) (Parent)

labrīt, bet kā tad ar filmām, tur taču šauj, dur, spridzina uz velna paraušanu. multenes jau arī.

(Reply to this) (Parent)

Tajā laikā, kad es augu, ļoti patika Zenta Ērgle un Laimonis Vāczemnieks, tagad palasot nevaru saprast kas tur varēja patikt :)
Bet no mūslaiku latviešu autoriem vecuma grupai līdz divpadsmit ļoti iet pie sirds Valda Rūmnieka pusaudži ar piedzīvojumu kāri. Tas protams neliedz pašiem nedarīt apaļu neko, bet ne par to ir stāsts.

(Reply to this) (Thread)

Varbūt patika tāpēc, ka tas bija rakstīts vienkāršā valodā un nesarežģītiem teikumiem. Zinu kādu žurnālisti, kas jebkuru saliktu teikumu sadalīs divos. Un viņas teksti tieši tāpēc ir ārkārtīgi populāri, ka lasot nav jāiespringst. (Nu mani personiski kas besī, bet es jau neesmu publikas vairums.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es šoreiz vairāk domāju par sižetu. Jā, salīdzinoši nesarežģīts ar iespēju identificēties, bet bērnībā tas nav mazsvarīgi.

(Reply to this) (Parent)

Domās pāršķirstīju savu bērnu dienu grāmatu paluktu, nu tik traki nemaz nebija. Pirmkārt tur bija latviešu literatūtra un tiešām labi iztulkota literatūra latviešu valodā, līdz ar to Muminiem (ideālā paplašinātā ģimene), Karlsonam (Galvenais, lai ir jautrība) un Nezinītim (razpizģajs, bet visai uzņēmīgs) manā personības veidošanās procesā bija stipri lielāka vieta par kaut kādiem želabajnajiem Daukām un Vanadziņiem. Latviešu grāmatas jau ir ne tikai proza, bet arī dzeja. Piemēram Baltvilks, kur nav ne miligrama no želabainības. Pat Rainim, kam patīk pavaidēt, bērnu dzeja ir priecīga "Prieks, tas ir ķēniņš. Ķēniņiene - Laime. Ik meitene, ik zēniņš ir viņu saime". Piedevām tās bērnu grāmatas bija ļoti krāsainas un interesanti ilustrētas. Stāraste, Folks, Ozoliņš - ļoti augstas raudzes ilustratora darbi.

(Reply to this)

pārrunāju rakstu ar draudzeni, baigi precīzi tomēr trāpīts pa svarīgiem punktiem. Būs japameklē, ko šī autore raksta nopietnākiem izdevumiem kā tvnet

(Reply to this)