|
|
|
|
|
|
|
ziņoju. teleons pirmajā klasē bija ļoti vienkāršs, uz trešo klasi dabūja smalku. glaudāmie ir tikai dažiem, kaut gan bērns teiks, ka ir visiem. pirmais drošības pasākums ir bērnam iemācīt no galvas mātes telefona numuru, lai var vienalga kam palūgt aparātu un piezvanīt.
pilnpieejas planšete arī man neliekas saprātīga. ja vien tu negribi, lai bērns pārmēru lielās un d visiem uz galvas no liela augstuma. ja bērns alkst tikai pēc tādiem draugiem, kas baigi lielās ar gadžetiem - tie nav nekādi foršie draugi, i nevajag. var dabūt arī tādus draugus, kas nevērtē cilvēkus pēc gadžetiem.
kabatas nauda ir no 9 gadu vecuma.
mūsu klasē ir daži vecāki, kas principā neļauj bērniem tuvoties nekādiem gadžetiem. nav telefona un datora. i neko, tādi paši bērni kā citi, gana populāri.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Vispirms uzrakstīšu, pēc tam lasīšu jau esošos komentus.
Puikām telefonus piešķīrām tikai sākot ar otro klasi, jo pirmajā tāpat viņus savāca un pavadīja mamma. Lai gan tagadējam pirmklasniekam telefona nav, jo viņš visu zaudē. Telefonus sākumā manus vai omammu vecos - podziņtelefonus BEZ spēlītēm, jo viņi nespēj nespēlēt. Pa šo laiku, 3 gadi, abiem lielākajiem ir izdevies iznīcināt 3 telefonus. Ja tomēr gribas kādu nepogu lētuci, pie tam noteikti NEVAJAG Just5, jo reāli mēsli, tad ieteikums kādu no motorolām vai citu nesalaužamo, nenoslīcināmo utt. Lai gan meitenes iespējams ir apzinīgākas. Planšeti bērnam, uz skolu? Nafig? Ja skola gādā tādus mācību materiālus, lai arī gādā planšetes, ja ne, tad pilnīgi pietiek, ka ir mājās.
Bērni ir bērni, un viņiem mēdz nokrist, pazust, aizmirsties, uzsēsties, uzmest somu utt - bērni spēj iznīcināt visu. Ar tādu domu arī vados viņiem kaut ko gādājot, līdz šim nav likuši vilties.
Kabatsnaudu dodam tikai lielajiem un tikai garajās dienās un arī tikai tik lai sanāktu bulciņai un ūdenim - nav jārij saldumus un jātērē naudu visādiem sūdiem. Našķus un kārumus var dabūt mājās.
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|