Vispirms uzrakstīšu, pēc tam lasīšu jau esošos komentus.

Puikām telefonus piešķīrām tikai sākot ar otro klasi, jo pirmajā tāpat viņus savāca un pavadīja mamma. Lai gan tagadējam pirmklasniekam telefona nav, jo viņš visu zaudē.
Telefonus sākumā manus vai omammu vecos - podziņtelefonus BEZ spēlītēm, jo viņi nespēj nespēlēt. Pa šo laiku, 3 gadi, abiem lielākajiem ir izdevies iznīcināt 3 telefonus. Ja tomēr gribas kādu nepogu lētuci, pie tam noteikti NEVAJAG Just5, jo reāli mēsli, tad ieteikums kādu no motorolām vai citu nesalaužamo, nenoslīcināmo utt. Lai gan meitenes iespējams ir apzinīgākas.
Planšeti bērnam, uz skolu? Nafig? Ja skola gādā tādus mācību materiālus, lai arī gādā planšetes, ja ne, tad pilnīgi pietiek, ka ir mājās.

Bērni ir bērni, un viņiem mēdz nokrist, pazust, aizmirsties, uzsēsties, uzmest somu utt - bērni spēj iznīcināt visu. Ar tādu domu arī vados viņiem kaut ko gādājot, līdz šim nav likuši vilties.

Kabatsnaudu dodam tikai lielajiem un tikai garajās dienās un arī tikai tik lai sanāktu bulciņai un ūdenim - nav jārij saldumus un jātērē naudu visādiem sūdiem. Našķus un kārumus var dabūt mājās.