pēc garas un stresainas dienas (moš kaut kad uzrakstīšu) un vienlaikus brīnišķīgas un nereāli besīgas atbraucu mājās vēlāk kā plānots un katlā bija silti vārīti kartupeļi un termobļodā - svaigi ceptas kotletes (vīrs), mamma vēl bija uztaisījusi loku-diļļu-salātlapu salātus un drusku dzīvot sagribējās :D

es šodien sapratu kas ir tas, kas man patīk mūzikas skolas/bērnu koncertos . jā, tur biežāk ir kļūdas, intonācijas nav perfektas un nervi, bet arī pilnīgi neplānoti pat tehniski neperfektā numurā tevi var aizvest uz to teiksmaino vietu kur var nokļūt tikai ar labu mākslu un tad numurs pēkšņi beidzas :D

Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.

jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D

Tags: 1=1, 3+

olimpiskajās spēlēs uzzināju, ka sīkas zin, kas ir cirkulis. jo es tiešam domāju, ka Dzierkuls=cirkulis un prasīju tas uzvārds vai iesauka visiem par lielu uzjautrinājimu :D vakar šo joku atcerējāmies

Pusmaratonu noskrēju ļoti labi, pati ļoti lepna. Labākais pusmaratona laiks - 1:46; biju plānojusi skriet 1:50, bet izrēķināju rezervīti, ja nu beigās kaut kas nolūzt (nenolūza, ļoti gludi gāja) un jutos labi, kājas pašas skrēja, mūzika gan kaut kā šoreiz negāja, bet arī tā baigi nevajadzēja. Skrienot apēdu 2 decathlon želejas (tās ir mazākas nekā parastās) un viss bija čiki.

Bērni noskrēja 6km (abi lielie piekrita nākamgad uz 10km) - E un M “lēnām un mierīgi” izvērtās uz zem 30min. Ļoti lepojos un, pats galvenais, viņiem arī pašiem prieks, skries atkal. N mazliet lēnāk, viņai kaut kā vispār grūti skrienas, bet 38 min tādam nesenam 9gadniekam arī nav slikti.

Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

būs diena, kad es ar lellīti savus skuķus vedīšu ekskursijā, labi, ka ne tālu +- uz Jelgavu un tad būs baseins ar lepošanos kur vecākiem jāapbrīno visi triki un tajā pašā dienā vecākajam bērnam orķestra koncerts 20 min pēc baseina beigām

es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D

bet es! bet es!! šodien ar skuķiem aizbraucu uz Baznīcu nakti Vecajā Ģertrūdes baznīcā un pēc tam uz Alberta baznīcu (visām patika gan origami dūjas gan fotoorientēšanās, man arī ērģeļmūzika ļoti) un tad tā kā nesapratu kur parkoties lai ietu uz kapellu Katoļu ģimnāzijā, aizbraucām uz parku pie Māras dīķa un sīkas gandrīz pusstundu skrēja un lēca un šūpojās un spēlēja paslēpes un diena ir izdevusies lai arī uz Tukumu pie maniem draugiem ciemos aizbrauca tikai puiši. sīkas pēc dz.d. ballītes ciemos ilgi īdēja, ka garlaicīgi, bet kultūra izglāba atmosfēru ģimenē. uz Ģertrūdes ielas zied skaistiem rozā ziediem nesen stādīti kociņi, visur smaržo ceriņi un es! pati! izklaidei! (nevis obligāti jo Vajag) Aizbrwucu uz centru ar mašīnu!!! T.i. es to biju darījusi jau iepriekš un ir tik priecīgi, ka sanāk un nestresī

Tags: 1=1, auto, kultūra'26

interesanti - Francijas Eirovīzijas numurs atsit 5.elementa dziesmu visās nozīmēs

Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".