Domāju, vai vajadzētu šovakar izdarīt visu, kas darāms skolas sakarā, lai rīt un parīt, un visu maija mēnesi būtu maksimāli daudz brīva laika. Ai, sasodīts, tas, ka esmu gatava uzrakstīt visus parādus, ar kuriem netieku galā jau mēnešus divus, kaut vai rīt pat, ar nosacījumu, ka pēcāk man būtu laiks ikreiz, kad laiks ir Viņam, ir ļoti, ļoti biedējoši.
Bļe, tas ir slimi. Sanāk, ka esmu gatava pakārtot savu laiku kādam citam. Sajutos neomulīgi, šovakar neņemšos ap tiem parādiem par spīti. Es gan nezinu, kuram no mums par spīti. Laikam jau sev.