No Citas Puses.
20 most recent entries

Date:2011-12-31 14:09
Subject:
Security:Public

Pēc tradīcijas man vajadzētu šobrīd atskatīties uz aizgājušo gadu un dalīties iecerēs Jaunajam 2012. gadam. Jāatzīst, ka dabīgi tas šogad nenāk, man jāpiespiežas.
šis bija bagāts gads, bet laikam jau viņi visi ir bagāti, tie ir 12 mēneši, kuri piepildīti rītiem, vakariem, labām, sliktām domām, gaišiem un arī biedējošiem notikumiem.
Mēs augam, maināmies un tiecamies uz ko labāku, runā, ka 2012. būs pārmaiņu gads, es saku, labi, lai tā būtu, sen bij laiks. Tikai vakar, tiekoties ar vecajiem klases biedriem, sapratu, ka pārāk turos pie pagātnes, par maz novērtēju tos, kuri šobrīd ir manas dzīves daļa. Nu nebūs vairs tā kā pirms 5, 10 gadiem, mēs esam citi, ir citi laiki. Gada nogalē esmu sagaidījusi divas vecas draudzenes pārbraucam mājās, mani draugi ir viss, kas man dzīvē ir, jo lai cik materiālā pasaulē mēs nedzīvotu, kaut kur dziļi iekšā mums tachu visiem Ir skaidrs, ka viss laicīgais zūd, un tikai cilvēki ir tie, kuri dod vērtību mūsu eksistencei uz šīs pasaules, Bet turēties pie pagātnes nevajag, lai cik ļoti grūti nebūtu, ir jāskatās uz priekšu un kas to lai zina, varbūt, ka viss labākais mums patiešām vēl tikai priekšā. "Lai atgrieztos ir jāpalaiž vaļā" - tā teica kāda orķestra diriģente jubilejas koncertā, un jā, ir jāpalaiž vaļā vecās kvalitātes, lai mēs tiktu pie jaunām. Nekas un neviens nestāv uz vietas.

No pūķa man nav bail, katrā ziņā, ne vairāk bail kā no dzīves pašas. Ir jau laikam labi, ka ir tāda diena gadā, kad varam vismaz itēloties, ka sākot ar rītdienu būsim labāki, mīlēsim vairāk, rūpēsimies par tuviniekiem, ticēsim vairāk labām lietām. Lai nu tā būtu, Laimīgu Jauno gadu!





post a comment



Date:2011-11-01 23:00
Subject:
Security:Public

Kā lai jūtas latvieties, staigājot pa savi zemi, dienā, kad sāk vākt parakstus, lai viņa dzimtā valoda būtu tikai viena no viņa Tēvu zemes oficiālajām valodām?
Mani tas ļoti personiski sāpina.
...





Date:2011-10-25 23:03
Subject:
Security:Public

Es apsolīju sev, ka saņemsos un nostāšos uz kājām.
Nu un, ka nav iedvesmas, ir lietas, kuras vnk ir jādara.
Man šovakar ļoti trūkst manu cilvēku. Visu dienu kavējos atmiņās. Grūti iztēloties kā bija tad, kad visi vēl bija tuvumā, kad neviens nemeklēja laimi ārpus dzimtenes, kad es zināju, ka varu pieturēties, kad mani cilvēki bija rokas stiepiena attālumā.

Man šovakar ļoti trūkst manu cilvēku.
Arlabunakti.





Date:2011-09-12 23:05
Subject:
Security:Public

Un re kā ir, viss iet uz priekšu.
Man nav ne jausmas, vai es esmu spējīga noskriet šai vāveres ritenī visu savu dzīvi. Bet man neviens nejautā, laiks skrien.
Vecās pasaules dvēsele 21 gadu vecā ķermenī.
Bet ir tik viegli sajaukt, ko jūt dvēsele un ko jūt miesa.





Date:2011-08-31 12:38
Subject:
Security:Public

Tūlīt būs. Jaunais mācību gads. Un atkal - laiks pārāk ātri skrien.
Un varbūt, es nekad tā arī neizaugšu un man vienmēr sāpēs mazā bērna sirds.
Par maz mēs izbaudām to, kas mums dots. Par maz mēs mīlam tos, kas mums apkārt.
Pareizais ceļš Nav tas, kurš ar naudu, slavu, lepnumu un augstprātību kopā ejams.

Man bail, ka arī šis posms ātri vien pāries un man no jauna nāksies meklēt. Vēl jau it kā divi gadi.
Par spīti jūsu pasaulei ..var jau būt, ka manī vienmēr sāpēs Mazā bērna sirds.



Veiksmīgu jauno mācību gadu. :)





Date:2011-07-07 01:19
Subject:
Security:Public

Runāju ar Evu šodien par dienasgrāmatām. Raksti, neraksti, kā, kas, ko, kāpēc?
-Jā, rakstu(klab.lv), nu jau tikai reizēm, bet tomēr. Man ir kur paskatīties, ko esmu domājusi pirms pāris gadiem.
Kas ir mainījies?

Tās pašas draudzenes (Evas) izlaiduma ballītē man jautāja, vai nav grūti būt literātam, nu tādam, kurš uztver dzīvi saasināti. Es teicu, ka tam nav sakara ar to vai sauc sevi par literātu vai nē, jo tas jau ir tikai vidusskolas novirziena nosakukums (nu vismaz manā gadījumā), par tādu, kurš pasauli uztver caur sajūtām, kuras, nu jā, protams, reizēm ir pārak saasinātas vnk piedzimst. Un tad es teicu tā - ar laiku cilvēks iemācās pieslēgt sirdij prātu. Man neapšaubāmi patiktu teikt, ka dzīvoju tikai pēc jūtām un ka tā var izdzīvot šajā pasaulē,tas ir romnantiksi un skaisti un blā, blā, blā, bet ziniet, Nē! Nu nevar. Vienā mirklī ir jāiemācās pieslēgt prātu, mīlēt sevi (ne egoistiski, bet gan saprāta robežās) un regulēt savu darbību zinot, ka rītdiena visticamākais, ka tomēr pienāks. Un tad reizēm var izraut sev visas iekšas, klusinot sevī dziņas, kurām nav lemts redzēt dienas gaismu, bet lai vai kā, es esmu dzimusi šajā laikā, šajā vietā, šajā pasaulē un man šeit Ir jādzvo.
Es nekad dzīvē neatmetīšu uzticēšanos savai sirds balsij, bet diemžēl, lai dzīvotu šeit un šodien ir jāiemācās ļauties realitātei un pieslēgt arī prātu, citādi jau Dievs mums nebūtu viņu devis.

šodien es esmu mazliet stiprāka, jo ar katru dienu aiz vien labāk māku savienot nesavienojamo.
Arlabunakti, draugi.





Date:2011-07-04 00:04
Subject:
Security:Public

Nosvinējām Evas izlaidumu tā, ka maz neliekas. Ballīte bija nu ļoti izdevusies un šķiet kādā mirklī es uzkodu uz kā ļoti pazīstama. Man pavilkās uz atpakaļskatu spogulī, kur viss rādās mazliet šķībi, greizi, nepareizi, jo skatiens ta vērsts uz priekšu, bet redzu, kas notika atpakaļ. Miers, jo esmu pieaugusi. Silti, jo kuram gan nepatīk uz mirkli atkal skatīt vaigā pazīstamo.

Ahh, es muldoņa. :) Saldus sapņus, mīļie draugi!





Date:2011-05-23 21:17
Subject:
Security:Public

Man gribas priecāties, ka draudzenei prieks. No sirds.
Bet kā lai izslēdz no apziņas to, ka divus gadus viņa pavadīs aiz jūras?
Kārtējais sirds cilvēks tālu prom.
Kāda gan egoiste es varu būt. Kamēr viņa sajūsmā dzer šampi, man gluži vienkārši gribas raudāt.
Re kāda tā dzīve.

Bet man gribas priecāties, ka draudzenei prieks. No Sirds!





Date:2011-05-20 15:07
Subject:
Security:Public

Krīze ir pāri. Sieklīgi? Mazliet.
Bet dzīve jau tā iet- pa kalniem un lejām. Un man jau nu īpaši uznāk reizēm skumja, gruzdoša sajūta par pasauli, par laiku, par cilvēkiem.
Bet šodien jūtos krietni labāk. Jā, pasaule strīdās ar mani, nu ir mūsu starpā nepārvaramas pretrunas, bet mums jāsadzīvo, tur neko nevar darīt. Es dzīvoju viņā, viņa dzīvo manī.

Rīts aizsākās sirojumā pa Baldones tirdziņu un vietējām lietoto apģērbu bodēm. Iepirku šādus tādus nieciņus, tagad jūtos kā ziemassvētku vakarā, kad lēnām no maisiņa krāmē ārā visādus labumus un laiko no jauna, lepni grozoties spoguļa priekšā :D
Paspēju arī pasēdēt dārzā uz mirklīti, sadraudzēties ar saules stariem un nu jāsāk domāt par rītdienu- braukšu laivu braucienā. Galvenais- nenodegt, nepiedzerties, noturēties virs ūdens. āāā un jā, nepiedzīvot to pasaules galu, kuru man te apkārt sludina :D kkāds vājums, goda vārds! Traki ir tas, ka 7dien man 14 dienā jābūt Rīgā, Mazajā ģildē un jāvada "Spuldzītes vējā" jubilejas koncis. 14 dienā!!!! Kā es to izdarīšu, es nezinu, bet nu neko, celsimies abas ar Eviju (viņai tai koncī piedevām vēl arī jādzied), cīnīsimies ar laivu brauciena sekām un centīsimies kkā nebūt nokļūt no tās h** viņ zin chuhņas līz Rīgai. Ai, ku es rupja!
Būs forši, tā tam jābūt.
Krīze ir pāri. Laiks atkal sevi mīlēt! :)





Date:2011-05-15 16:21
Subject:
Security:Public

Redzēju sapnī Santu. Pēc vakardienas ballītes palika nedaudz riebīga pēcgarša. Daudz ko nākas izvērtēt, kad redzi savu tuvāko tādā stāvoklī, ka gribas bēgt, dod pa muti, bļaut un vnk vairs neredzēt visus tos mēslus, kādos cilvēku dzīve, vai cilvēks dzīvi var ievest. Tad nu nakts man atveda satikšanos. Tik ļoti trūkst man viņas Latvijā, ka jāraud pilnīgi. Sapnis gan nebija pūkains atkalredzēšanās notikums. Bija jāpacīnās, lai satiktu, bija jāsauc, bija jāmeklē, bija jānotur sev blakus, bet tas bija kaut neliels, bet tomēr saldais ēdiens dvēselei, kad vari vnk priecāties, ka viss uz mirkli iepeld vecajā ostā.
Ir briesmīgi, kad tavi mīļie cilēki ir tālu prom! Tas vnk Ir briesmīgi! Jo tu vari būt spēcīgs viens savās domās, savos darbos, bet reizēm gribas, nu vnk gribas draugam uzlikt galvu uz pleca un atļauties būt vājam cilvēkbērnam.

Re kā, zemapziņa zina visu. Zemapziņa rāda visu. Cīnies vai necīnies, tu esi tas, kas tu esi un cilvēks pēc savas dziļākās būtības nav vientuļnieks.
Cik gan muļķīgi, ka mēs apjaušam cilvēku nozīmi vien tad, kad viņi vairs nav mūsu tuvumā.





Date:2011-05-04 22:57
Subject:
Security:Public

Grādīgā dzira un tusēšanās nav nekāda izeja.
Vienu rītu Ir jāpamostas un jāsāk sev skatīties acīs.





Date:2011-04-28 09:11
Subject:
Security:Public

Kursa darbs ir iesniegts. Neticami, bet fakts.

No Regīnas dzīvē man būtu ļoti bail.
Es gribētu, bet nezinātu kā viņai tuvoties. Tuvoties, lai pavaicātu- kā? Lai redzētu kā deg, kā cīnās, kā mīl un kā ienīst. Lai gan saprotu, ka man blakus nebija Regīna pati, bet gan tikai viņas radītā abstraktā autore, man gribas ticēt, ka viņa mani padarījusi par kripatiņu bagātāku. Man gribas ticēt, ka mēs saprotamies.
Esmu tikai nedaudz ieelpojusi no tā, ko viņa atstājusi šajā pasaulē un vēl ir tik ļoti daudz jā, ko smelties, atklāt, padarīt par savu.
***


Re kā sapriecājos :) Bet nu patiesi, Ezera ir apbrīnojama rakstniece.





Date:2011-04-26 00:01
Subject:
Security:Public

Sveika, Sviesta ciba! Man šovakar gribas papļāpāt. Tā vienkārši, ne par ko un tajā pat laikā par visu.
Galvenais jau, lai tas tā vienkārši. Tik vienkārši kā uzliekot galvu uz drauga pleca dziļi plaušās ievilkt gaisu un atzīt, ka esmu nogurusi, ļoti, ļoti nogurusi.
Rīt ir 26. aprīlis. Nemaz nesākšu atkal ar to, cik ātri skrien laiks un blā,blā, blā, jo to mēs ar Tevi tā pat lieliski zinām, cik gan vakarus neesi klausījusies manu nagu klaboņā pret datora taustiņiem, kamēr es sūdzos par laiku, kurš, man vecākai kļūstot, iemācījies lidot un lido tik augstu virs manas galvas, ka nevaru to pat ieraudzīt, kur nu vēl saķert. Pasūdzēšos gan šovakar par kursa darba nodošanas datumu-27.04.11. Lai gan, viss ir relatīvs, to mēs abas arī esam daudzkārt izrunājušas. No vienas puses man ļoti daudz ir jāizdara līdz šim datumam, no otras puses pēc 27tā es būšu brīva. Brīva. Jā, arī Brīvība mums ir mīļa tēma.
Zini, Cibiņ, man liekas, ka manī kaut kas lēnām izdeg. Un man gribas smaidīt. Tā vienkārši. Jo kāda gan jēga mesties cīņā, ja esmu tik ļoti nogurusi.
Bet rīt būs jauna diena, es zinu. Un zinu arī to,ka drīz atgriezīšos pie Tevis ar labām ziņām un pārliecību, ka viss labākais man vēl tikai priekšā.
Arlabunakti.





Date:2011-04-20 12:21
Subject:
Security:Public

"..nekad nevajag atgriezties tur, kur kādreiz esi bijis laimīgs..jo laikam nekur citur cilvēks tā neizjūt zaudējuma mieles."
/R.Ezera/

Tā lauku, miera, smeldzes, ilgu, vientulības, klusa prieka un cilvēcības garša, kura valda Ezeras prozā ir tā mani apreibinājusi, ka gribas raudāt un smaidīt vienlaicīgi.
Kā lai tagad zinātniskā valodā spriež par kaut ko? Nav ne jausmas!




Tā ir pavisam cita pasaule.





Date:2011-04-20 01:25
Subject:
Security:Public

Sevi nevajag definēt.





Date:2011-04-17 10:07
Subject:
Security:Public

Tik skaistas dienas es izdzīvoju šajā nedēļas nogalē. Sen tā nav bijis. Laiks mūs lutina.
Pavasaris nenāk viens..
Es zinu, ka man nav laika, bet es atļaujos atpūsties.
Šķiet ar vienu kāju esmu atgriezusies bērnībā. Šoreiz gan pie zemes velk atbildība. Kāpēc gan mēs mūžīgi nevarētu palikt mazi, mīļi, bezatbildīgi bērni?

Baudiet saulīti, baudiet dzīvi! :)





Date:2011-04-02 17:48
Subject:
Security:Public

Es zinu, ka draugu kompānija reibonī, mūzika un dejas neārstē vientulību, jo galu galā pēc ballītes, kad iestājies klusums un jau nākamā rīta galvassāpes, es atkal viena atgriežos mājās pie savas dzīves, kura ne tuvu nav tāda, kādu to iedomājās Agucis pirms 10 gadiem.

Bet es došos uz ballīti, kur jāietērpjas kleitās, jāuzzīmē seja, jākāpj papēžos un jāpaķer padusē kāda vīna pudele.





Date:2011-04-02 11:58
Subject:
Security:Public

Kas ir ar Tevi, Afleta? Beidz! Nomierinies!
Viss būs labi.
Pacieties, lūdzu, jo vienu rītu Tu pamodīsies un sapratīsi, ka esi laimīga.





***
Tas ir neiedomājami, ka man 21. gada vecumā nāk virsū bērnišķīgas- manineviensnesaprot, maninevienamnevajag domas.
Aiih, bet šīs divas dienas man ir skumji. Un līdz sirds dziļumiem skumji, un man nav ne jausmas- kāpēc.





Date:2011-03-30 22:23
Subject:
Security:Public

Mans draugs twitter.com šovakar mani atstājis, tad nu pievēršos Tev.
Ir tik forši satikt kādu laiku neredzētus draugus. Šovakar bijā interesanti, jo pie viena galda savienojās 3 pilnīgi atšķirīgas manas dzīves daļas, iemiesotas cilvēkos, kuri savā starpā saistīti tikai caur mani. Līdz dvēselei netikām, jo tomēr ir lietas, kuras nevar pārrunāt starp cilvēkiem, kuri pa lielam sveši savā starpā, bet bija jauki, nu patiesi, dikti jauki! Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka biju noilgojusies. Ikdiena mums atņem iespēju būt starp cilvēkiem ar kuriem nedalām skolu, darbu vai dzīves vietu. Bet īstenībā nav taču lielākas vērtības par Cilvēku.

Rīt darba nedēļa būs cauri.
Jācīnās ar briesmoni- kursa darbu un jācer, ka viss būs labi, ka nepaspēšu pat attapties kā jau svinēšu kursa darba nodošanu ar saviem cīņas biedriem.
Saldus sapņus.





Date:2011-03-28 22:07
Subject:
Security:Public

Hei, Cibiņ!
Šodien pārbraucu no Babuļas. Braucu caur Salaspili ap kādien 21, radio atskaņoja pozitīvu, bet drusku skumju melodiju un es vēroju daudzdzīvokļu mājas ceļa malā. Centos noķert logus, kuros dega gaisma un iedomāties, kas notiek katrā no šīm mazajām pasaulītēm. Katram savs stāsts, sava ikdiena, sava dvēselīte.
Pasaule pilna dzīvesstāstu.

Bet man šodien tāds dīvains rūgtums pakrūtē. Tā kā skumji, tā kā kaut kā žēl.
Varbūt tā ir pēcgarša, kuru atstāj satikšanās ar sirmo vecumu, dzīves pieredzi un vientulību.
Kaut kur, kaut kādā mirklī es esmu nogriezusies nepareizi.


Bet rīt būs jauna diena.
Un priekā, draudziņ, man glāzē jau pirmās bērzu sulas.




browse
my journal