lauska ([info]lauska) rakstīja,
@ 2008-02-28 21:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:dzejnieka dziesma

Nevienam nekad manis nav žēl. Nu, tā pa īstam. Es, protams, saprotu, ka pati radu savas problēmas, ka tās nevienu neinteresē to mazsvarīguma dēļ, bet kāds taču varētu mani pieklājības pēc pamīļot, pabužināt un pažēlot. Es zinu, ka tiem tūkstošiem, kas kaut kur mirst no AIDS un mokās ar badu, klājas daudz, daudz sliktāk, bet man arī ir slikti! Esmu lupata, esmu nederīga, es pat zpd nespēju uzrakstīt .. kas būs tālāk?
Bļe, man ir divpadsmit stundas, lai iesāktu un pabeigtu. 12 stundas. Ja es spēšu piespiest sevi, ja es uzrakstīšu un nodošu laikā, es cienīšu sevi visu atlikušo mūžu, atmetīšu smēķēšanu, man būs ģeniāli bērni, pasaulē norims kari un nākampiektdien es smelšu jūru tukšu, svinēšu līdz klinķim, un nekautrēšos uzvesties kā nemācīts, primitīvs ļautiņš.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kjeepa_nr88
2008-02-28 23:07 (saite)
Protams, ka nav žēl un nekad arī nebūs, pieaugsi un sapratīsi; sapratīsi arī to, ka ZPD ir pēdējais, par ko satraukties.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lauska
2008-02-29 00:02 (saite)
Es nedomāju, ka laiks vai gadi kaut kā ietekmē to, ka cilvēks dzīvo subjektīvā pasaulē un uztraucas par tām lietām, kas viņam tobrīd ir vissvarīgākās. Tagad tas ir zpd, pēc gadiem tā varbūt būs manu bērnu veselība. Lietas būtība nemainās. Nav svarīgi, ko mans zpd nozīmē vispār, ir svarīgi, ko tas nozīmē man.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?