Šonakt braucu trolejbusā ar līķi un strīdējos ar konduktori. Konduktore dusmojās, ka nedrīkstot braukt ar līķiem, bet es cirtu pretī, ka braukšu gan, kur mums abiem vajag, nerakšu taču pati ceļmalā.

Pirms kāda laika redzēju briesmīgu murgu ar poltergeistu un visādām briesmīgām lietām, sāku skaitīt Tēvreizi, lai pamostos, bet visādi ļaunie spēki uzmācās un traucēja, kad noskatīju, tad tikai šausmās pamodos.
Citudienu sapņoju, ka man mājās ir papagailītis. Nākošajā dienā atkal sapnī vairākiem cilvēkiem stāstīju par savu sapni ar putniņu, un visi teica, ka tā esot slikta zīme, asaras.

Šonakt sikspārņi plivinās tieši gar logu. Tagad, kad nakts nav nemaz īsti tumša, viņus var arī redzēt, citreiz varēja tikai dzirdēt.
Nezinu, kā viņi izdzīvo starp betona deviņstāvenēm.

Uz Jāņiem kārtējās akcijas, lai cilvēki padomātu, nebrauktu dzērumā un citiem neļautu. Un tikmēr LNT 'Tautas balss' rīko alus ātrdzeršanas konkursu. Skatītājos smaidīgas ļaudis ar bērniem - tā taču ir saturīga izklaide visai ģimenei.

Maxima. Tagad būs biomaisiņi, ai, cik Centis labs, kopā ar dabu! Nez, cik bērzus tā pati Maxima nomaitāja noasfaltējot koku saknes, lai uzlietu autostāvvietas.

Es jau domāju, ka pārdzīvošu sesijas laiku bez neviena ņerkstulīga ieraksta, bet
Viena grāmata uz visu fakultāti un kāds nevīžo to laikus atdot, sasodīts. Tā es arī ar visu rezervējumu varu gaidīt līdz pastardienai; vajag kā est, bet izdarīt neko nevaru.
+ stāstīja, ka pieņems darbā atsevišķu cilvēku, kas ar jaunajām grāmatām ņemsies. Nez, man prieka no pasaules literatūras vēstures franču valodā prieka nekāda, ja nevar nodrošināt ar to, ko tiešām vajag.

Ir tāda mulķīga (nejauna) dziesma, kurā tante dzied: "es eju tūūūr, kur sāāāule aust un man (vienmēr?) līdz ir liela, tukša soma uz kuras var arī snaust'! " Bet man galvā skan: "es eju tūūūr, kur saulēēē auksts un man vienmēr līdzi ir liela, zaļa kurpe uz kuras var arī snaust!"