Atceros, ka reiz, sen atpakaļ, mīļoju savu spēļu lāci un ieraudzīju, ka pārējās rotaļlietas uz mani skatās tik žēlīgi savām stikla acīm, ka likās - viņām trūkst manas uzmanības un ka arī viņas grib, lai kāds viņas mīļo, samīļo un mīl. Man sametās viņu tik ļoti žēl, ka es, asarām acīs, samīļoju visas, visas, kas bija atrodamas manā mājā. Sākot no spēļu lāčiem, pelēm un kaķiem, beidzot ar vienkājaino bārbiju - blondīni.
Gribu visu pasauli samīļot šovakar, gribu, lai nav nevienu, nevienu skumju acu. Gribu, lai nav neviena paša cilvēka uz visas pasaules, kuram trūktu apskāviena. Gribu, lai visi ir paēduši, veseli un laimīgi, spītējot savam kaunam, par to ka šobrīd izklausos pēc mis` ASV.