tapšana

27. Janvāris 2008

12:16

Ilgu laiku mani mocīja doma, kāpēc dažu cilvēku, patīkamu cilvēku, klātbūtnē nespēju atvērties. Vienīgais secinājums, pie kura nonācu, ir, ka man bail likt vilties sevī, tāpēc ka man patīk patikt, man patīk justies mīlētai un vajadzīgai un man nav nekā sāpīgāka par sajūtu, ka manī vīlies kāds, kurā neesmu vīlusies es pati.

14:21

Tēvs nekad nav teicis, ka mani mīl.

22:54

Te Jums dziesmiņa, ko klausīties rīt, pirmdienas, ak, jaukās, nolādētās pirmdienas, rītā :)

23:07

Atceros, ka reiz, sen atpakaļ, mīļoju savu spēļu lāci un ieraudzīju, ka pārējās rotaļlietas uz mani skatās tik žēlīgi savām stikla acīm, ka likās - viņām trūkst manas uzmanības un ka arī viņas grib, lai kāds viņas mīļo, samīļo un mīl. Man sametās viņu tik ļoti žēl, ka es, asarām acīs, samīļoju visas, visas, kas bija atrodamas manā mājā. Sākot no spēļu lāčiem, pelēm un kaķiem, beidzot ar vienkājaino bārbiju - blondīni.
Gribu visu pasauli samīļot šovakar, gribu, lai nav nevienu, nevienu skumju acu. Gribu, lai nav neviena paša cilvēka uz visas pasaules, kuram trūktu apskāviena. Gribu, lai visi ir paēduši, veseli un laimīgi, spītējot savam kaunam, par to ka šobrīd izklausos pēc mis` ASV.
Powered by Sviesta Ciba