Ilgu laiku mani mocīja doma, kāpēc dažu cilvēku, patīkamu cilvēku, klātbūtnē nespēju atvērties. Vienīgais secinājums, pie kura nonācu, ir, ka man bail likt vilties sevī, tāpēc ka man patīk patikt, man patīk justies mīlētai un vajadzīgai un man nav nekā sāpīgāka par sajūtu, ka manī vīlies kāds, kurā neesmu vīlusies es pati.