Vēlos piedāvāt jaunu terminu.
Ir problēma – kā saukt to mūsdienu mūziku, kura tiek komponēta, turpinot (vai noliedzot) rietumu klasiskās mūzikas tradīcijas. To mēdz saukt par contemporary classical (pilnīgs oksimorons) vai mūsdienu akadēmisko (vārdam "akadēmisks" tomēr piemīt zināms sastingums, līdz ar to pieliekot klāt to "mūsdienu", rodas dīvainas asociācijas).
Piedāvāju to saukt par mākslas mūziku.
Tad var teikt klasiskā mākslas mūzika (runājot par Bēthovenu) un mūsdienu mākslas mūzika (runājot par Buravicki).