Hā!
Jā, es gribu rakstīt kameroperu, gatavojos iesniegt Fondā. Darbs būs par vientulību. Muzikāli: academia+electronica.

Dzejolis pats, visdrīzāk, netiks iekļauts, bet vairāk, kā raksti, vadmotīvs. Es jūtu, ka iekapsulējos savā čaulā – ja nebūtu akadēmijas, sociālie kontakti būtu pats minimums. Decembrī, pēc aktīvo studiju beigām, bija posms, kad mani draugi bija Gustavs M. un zaļais. Bērni, protams, daudz ir pie manis, bet tas savādāk.

Varbūt skanēs superpatētiski, bet man pēdējā laikā ir sajūta, ka ir nepieciešams kāds jauns nerakstīts sociālais līgums, kā saglabāt cilvēcību un saglabāt saites vienam ar otru, jo soc. tīkli visu novelk līdz zemākajam kopsaucējam, bet ciemos viens pie otra mēs vairs neejam. Labi, es neeju. Jo kauns uzprasīties (un varbūt nemaz nebūs par ko runāt) un es arī nemaz tā nemāku "tieši uz ielas iet klāt".