es gan neesmu liels piekritējs teōrijai, ka krietna daļa kartīšu tika mālētas plāna vai profilakses dēļ, lai gan arī šo jautājumu būtu lietderīgāk skatīt vairākās (PSRS un VDK) hronolōģijas fāzēs. (man ir klusa cerība pagūt ar vienu orgānu darbinieku kāddien zem četrām par šo aprunāties, varbūt viņš kaut nedaudz paver priekškaru uz vēstures virtuvi, whooy nose).
zini, es pat biju nedaudz vīlies, ka par mani kaut vai „signaļnaja” (potenciāls aģents) vai „na asobij slučaj” (Mandžūru kandidāts?) kartīte ieviesta…
tiešām, nebija ne jausmas – būšu vai nebūšu. es pat vienā Vjetnamas ceļojuma rītā pirms pāris gadiem razbainiekam ar kicīti un savai draudzenei jautāju: a ko jūs darītu, ja izrādītos, ka esmu maisos? izrakstītu no mājasgrāmatas? nesveicinātos vairs?

ja nopietnāk, man vēl ir klusa cerība, ka par manām prōtīniskajām un antisistēmiskajām izdarībām datubāzēs delta un gamma vēsture glabā vismaz trīs atsevišķus ziņojumus. tēvijas sargiem vēl moška būs ko darīt.