Nepiekrītu. Es vairāk nekā 25 gadus esmu komunikācijas jomā šajā valstī, regulāri runāju ar labi informētiem avotiem, un ļoti bieži (tiesa, ne vienmēr) tomēr patiesība ir nevis lielas sazvērestības un stratēģiski izsvērta plāna sastāvdaļa, bet plika sakritība.

Sliecos domāt, ka tā ir arī šoreiz.
- nepubliskoja 91. gadā, jo nobijās, vai arī bija citas svarīgākas lietas steidzamas politiskajā dienaskārtībā (Krievijas armijas izvešana, degvielas krīze, jaunas valsts administratīvā izveide, utt)
- marinēja 30 gadus, jo nepietika politiskās drosmes,
- nolēma publiskot pērn, jo sakrita politiskās intereses, nekāda Krievijas vai cita spēka iejaukšanās ar mēģinājumu "izprovocēt jaunu šķelšanos" (baigi jau nu šis kaut ko provocē – tāpat katram šīs fragmentētās publiskās sfēras burbulim jau ir savs viedoklis, vai maisos ir labie vai sliktie – pašreizējās publikācijas vai teātra izrādes neko neiespaido!)
- publiskoja nevis "bez izvērtējuma", bet vienkārši izpētes komisija, kurai bija izvērtējumu jādod, nemācēja saplānot gadiem savu darbu tā, lai šis izvērtējums būtu loģisks no plašas sabiedrības uztvertspējas viedokļa.