Kas ir psiholoģiskais mehānisms, kas liek dusmoties par citu cilvēku garderobi? Sūdzības par zeķēm sandalēs, legingiem, kuri nav bikses, vīriešiem, kuri nedrīkst staigāt šortos. Vai būtu stipri pārspīlēts, sakot, ka šādu modes passé cilvēks redz pāris sekundes uz ielas, sastopot garāmgājēju, līdz novēršas. Ja šāda temporāli ierobežota satikšanās tiešām var kļūt tik aizskaroša, tad man jājautā, kāda ir novērotāja psīcholoģiskā noturība un ko tas liecina par viņa paša dzīvi?