Vakar atklāju, manuprāt, lielisku veidu, kā stāvēt veikala rindā pie kases kopā ar bērnu un izvairīties no jautājumiem: vai mēs šito nopirksim? Dāvis vispār ir ļoti pieklājīgs šajā ziņā: ja atsaka, tad netaisa skandālu, bet vienalga - kad esi kaut ko attiecies pirkt trešo, ceturto reizi, tad piektajā kļūst neērti.

Tātad, metode ir vienkārša (atzīšu, strādā līdz zināmam vecumam): iet cauri visam t.s. spontāno pirkumu plauktam un lūgt, lai nosauc burtus. S - N - I - C - K - E - R - S, B - O - U - N - T - Y, T - W - I - X (jā, Dāvis pazīst, gan X, gan Y, gan W). Un tad jau maksāšana klāt.