"Tuvā pilsēta".
Ne sūda es nesapratu, ja godīgi. Beigās nevarēju sagaidīt beigas.

Vēl aizdomājos, par to, ka K.S. blendē kopā teātra un kino izteiksmes līdzekļus (lielie kino tuvplāni) un, ka man tas tīri intuitīvi liekas negodīgi. Jā, tehnoloģijas ir attīstījušās līdz tādam līmenim, ka tas viss, protams, notiek dzīvajā, bet, līdzīgi kā balss mikrofonā rada atsvešinājumu, tāpat milzīgs Lūriņas tuvplāns, lai gan estētisks, tomēr arī ir kaut kas, kas līdz galam nav šeit un tagad.

Un tā stulbā "Vecā leijerkastnieka" dziesma... Netieku vaļā.