dzīves skola
Tikai nesmejieties, labi? Es šovakar pirmoreiz mūžā pati tīrīju zivis. Tādas īstas zivis ar visām zvīņām un galvām. Pārgriezu vēderiņus un izripināju iekšas. Jūs notiekti to darāt bieži, jūs protat meistarīgi tīrīt zivis, bet man šī bija pirmā reize. Mani pirmie asarīši. Es darbojos ļoti neveikli, brīnums, ka nesavainojos. Un zvīņas notīrīt vispār ir mission impossible. Bet man bija brīnišķīgas, brīnišķīgas vakariņas ar asarīšiem un ļoti dauz salātiem un baltvīnu, kurš stāvēja neatvērts kopš Ziemassvētkiem, jo nebija iemesla to attaisīt - vienai pašai dzert dāvinātu baltvīnu ir kaut kā... stulbi. Bet šovakar viss izdevās - salāti garšoja pēc vasaras pļavas, asarīši - pēc bieza, dūmakaina ūdens, vīns - pēc saulrieta gaismas. Pacienāju arī kaimiņieni, jo tādas vakariņas ir svētītas un tajās ir labi dalīties. Un nu manī ir Svētā Gara zivis - manis pašas tīrītas un gatavotas, es es sevi lepojos, un Dievs ir šovakar manās mājās - tepat blakus ar zivi rokās, viņš šūpo galvu un smejas par mani laipni kā tāds papiņš.