Audekls un mizas
Nekur neaizgāju. Paliku pie iesāktās bildes. Cīnījos kā lauva, gandrīz jau gribēju padoties un vai nu atteikties piedalīties izstādē vai atmest gleznošanai ar roku uz visiem laikiem, vai arī mest miskastē šo konkrēto audeklu. Cīnījos, cīnījos, kamēr kaut kas sāka sanākt. Vēl jau neesmu pabeigusi, bet vairs nav tik bezcerīgi.
Un vēl tā olu krāsošana. Būtu žēl nenokrāsot, jo - neticami, bet fakts - KOPŠ JANVĀRA KRĀJU SĪPOLU MIZAS! Darīju to tāpēc, ka: 1) tas šķita pietuvinām pavasari; 2) parasti man Lieldienu priekšvakarā nav, ar ko nokrāsot olas. Ja es šovakar nenokrāsošu, visa krāšana būs veltīga.