sēžu es te tumsā un grabinos gar kompi, lēnām sagatavojot sevi nakts mieram un saldiem sapņiem. nīstaiz zvērs lēnītēm kautko gar roku tā kā grūstās, a es vienā butista mierā viņu ignorēju.
pēc īsa brīža nočekoju vai nedara ko bīstamu. mmhm suka kameras somā ielīdusi neķītra smaida. viņa notekti kaifo iedomājoties kā es tās sūda spalvas lasīšu ārā, vai arī labākajā gadījumā padirsīšu jēdzīgu kadru dēļ spalvaina objektīva.