Lejiņam, protams, atvēziens bija pamatīgs, tikai prasmes nepietika.
Es gan Kuršu vikingos nesaskatīju to bojeviku, nebija tur tik daudz zobenu vicināšanas, toties bija dzīvi raksturi un visai dzīva vide.
Bet vispār nav jau nekā slikta arī "bojevikā", man daudz saistošāk ir lasīt par to, kā varonis, piemēram, viens stājas pret milzīgu pārspēku un tomēr panāk savu, nekā kaut kādu filozofēšanu par tautas garu, tautas likteni un tamlīdzīgu ēteri.