Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2009-03-31 18:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ir reizes
Ir reizes, kad šķiet - pasaule sagrūst. Ir reizes, kad tu domā: kad pārdzīvošu šo, cerams - pārdzīvošu, es vairs nekad nespēšu smaidīt.
Un - jo jaunāks esi, jo biežāk, jo patiesāk tev tā šķiet.

Bet jo vecāks paliec, jo skaidrāk apzinies: tu pārdzīvosi visu. Visu, izņemot savu paša nāvi. Jo šajā pasaulē jau tev nepieder nekas cits, izņemot pašam sevi.
Bet to Tu saproti tikai tad, kad aiz muguras tev palikuši mājdzīvnieku un tuvinieku kapi, sagruvušas attiecības, sabradātas jūtas un sazin kas vēl.
Bet pastāstīt neviens tev to nevar, līdz tam ir jānonāk pašam vien.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]o_o
2009-03-31 21:31 (saite)
es par šo pēdējā laikā baigi daudz domāju.

visu laiku teicu- nevaru un negribu
un nu dzīve pierāda, varu un vel vairāk būs jāvar.
un tagad zinu - ja būs jāvar, varēšu.


atceros kā es agrāk raudāju par tādiem sīkumiem bet tagad darbā tādi sūdi visu laiku nāk virsū ka tas ka es agrāk raudāju ka nagulaka izsmērējās vai nevarēju kautko nopirkt tikai tāpēc ka brends dārgs liekas suņa murgi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2009-04-01 07:36 (saite)
Tāds nu ir tas sasodītais pieaugšanas process:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?