Nu neesmu es ne Naumanis, ne Rietuma, ne ar kādas gudrības mācījusies, tā ka tās ir tikai manas sīki subjektīvās domas, kuras rakstīt man neviens nevar aizliegt;)

Vispār patika. + prieks, ka latviešu kino vēl galīgi nemirst. Iespējams bija drusku "par biezu" - ja būtu redzējusi katru filmu atsevišķu, varbūt patiktu visas. Vai nepatiktu neviena;)

"Ezīša kažociņš". Nē! Nē! Un vēlreiz nē! Cilvēkam, kas kopš bērnības zin oriģinālo versiju no galvas, to nevajadzētu skatīties. Lai nu cik dižš būtu Akmentiņš, ar Plūdoni viņš nevar mēroties;) Kaut gan - junioram (teletūbiju-pokemonu paaudze) tās kompjuterizētās šausmas patika. Un jaatzīst - pats, pats sākums bija cerīgs - kamēr nesākās teksts...
"Trefpunkts" un "Dolce Vita" - patiesībā nav ko teikt vispār. Pilnīgi.
"Figurants". Ļoti atgādināja kādu manis šūtu apģērba gabalu: ideja pati par sevi laba, detaļas oriģinālas, bet vīles šķības. Tāda paviršības sajūta.
"Priežu bērni". Doma patiešām bija Laba (pat drusku par daudz apzelēta visā literatūrā). Bet tā kā pārāk stiepta tā filma bija. Un aktieri... Nja, vienīgi Roga - līmenī (kaut gan galīgi neesmu viņas fane!).
"Daudz laimes!". Nevar nosaukt par ģeniālu, bet atsevišķas epizodes bija Izcilas. Aha. Tādam sīkumu pielūdzējam kā man - īsts saldais ēdiens!
"Baltais zvērs". Labais! Bet tam ir tikai viens iemesls - Rūdolfs Plēpis. Īstu talantu nenodzersi. Filma vispār... ai, da nu - nepatīk man tas pesimistiskais futūrisms! Kaut kādas detaļas iekrita acīs, bet tieši tās traucēja ar banalitāti.
"Randiņš". Jā. Šitā bija "mana" filma! Tieši tādēļ, ka sižets trīs vārdos izsakāms. Galvenais jau noskaņa - kuru nevar tā vienkārši kādam citam pastāstīt. Un aktieri - cik saprotu, tie ir Pēterburgas aktieri/studiju biedri, tiešām labi. Un mūzika - nemanāma, tādēļ ka "ierakstās" noskaņā. Katrā ziņā - sev piezīmēju, ka uzvārdu "Kunga" ir vērts atcerēties.
Visbeidzot "Alise". Grūti spriest - priekš manis tā bija pārāk personiska filma. Kā sāku 2. minūtē raudāt, tā beigās knapi pārtraucu. Tas babuķis bija pat fotogrāfiski līdzīgs manai vecmammai. Un rokas - ar dzīves un darba sagrieztiem pirkstiem. Un balss - veca cilvēka balss - kā trausla rudens lapa, kas tikko turas pie koka - vēl mirklis un tā aizlidos... Un dialekts: Alisei gan ventspilnieciskais, manai vecmammai - malēniskais. Skatīties un saprast - vairs nekad...