Vakar pamanīju RIMI logā plakātu ar palētinātiem cīsiņiem da aizdomājos.
Kurā brīdī ir radusies tāda vienaldzība pret ēdienu? Nē, nu ir jau - kas garšo, kas negaršo, bet tādas ar ekstāzi robežotas sajūsmas, kā kādreiz bērnībā, vairs nav. Kad cīsiņi likās debesu maltīte, kad maza cieti žāvētās desas šķēlīte tika žulināta pa muti vismaz stundu, kad katra "Trifele" tika izbaudīta vismaz ar 4 piegājieniem, tb kumosiņiem. Tagad ir pārpilnība, bet nav kaifa.:)
Diez tas tikai man tā?:)