Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2008-09-30 09:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paturpinot...
Nesen tepatās Cibā spriedām par attiecībām ar mammām. Par to, ka negribas atkārtot tās pašas kļūdas attiecības ar saviem bērniem. Nepretendēju uz Absolūtu Viedumu, tikai no savas pieredzes teikšu, ka -
lai kādas arī būtu mūsu attiecības ar vecākiem, audzinot savus bērnus, mums tāpat būs trīs iespējas:
1) pieļaut tās pašas kļūdas;
2) pieļaut pilnīgi citas kļūdas;
3) pieļaut gan tās pašas, gan pilnīgi citas kļūdas.


Jau gandrīz 16 gadus esmu par visām varēm centusies "nebūt kā mana mamma". Ir lietas, par kurām varu sev sist uz pleca un teikt: "jā, Kūm, Tu darīji pareizi! Tas ir lieliski, ka Tu savam puikam NEKAD kaut ko tādu neesi teikusi!" Un ir lietas, kurās esmu nošāvusi Milzu Buku, par katru cenu cenšoties "nebūt kā...".:)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bessa
2008-09-30 09:56 (saite)
Attieciibaa pret mani vinja taada ir, neviena reize dziivee nav bijusi taada, kad es vareetu pateikt- to es vinjai nepiedoshu, nesaprotu, vai to vinja dariija nepareizi. Un galu galaa, kas ir ideaals? manaa skatiijumaa- cilveeks, kura truukumi ir tik nepamanaami, ka labaas iipashiibas aizsedz tos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2008-09-30 10:05 (saite)
OK.:)
Es tikai gribēju piebilst, ka visbiežāk attieksme "to es viņai/viņam nekad nepiedošu" ir atkarīga nevis no tā KAM to saka/domā, bet no tā, KAS to saka/domā...;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?