Uz visiem kreņķiem netīšām iegāju grāmatu bodē (noticējāt, ja, ka Netīšām?;)). Jēeeee, "Santa Hrjakus"!:))) Labi, ka Pratčetu laikam bērnu grāmatām pieskaitījuši - tikai 2 Ls, nevis 3 vai 4.50;)

Es pazīstu vienu jaunuvi, kas weekendā pārtiks no kefīra un nekur neies.;) Nu šovakars gan atkarīgs no sirke  un kāda mana debitora atdotiem/neatdotiem 5 Ls.;)

"- KLAU, VARBŪT MUMS VISU TO PĀRTRAUKT? ZINI, LIELĀKAJĀ DAĻĀ VĒSTUĻU... VIŅI NETIC. VIENKĀRŠI IZLIEKAS, KA TIC. TĀ - KATRAM GADĪJUMAM.*
*Tas visnotaļ atgadina tēzi, ko savlaik izteica Ščebotanas filozofs Ventrs: "Iespējams, ka dievi ir, bet tikpat liela iespēja, ka viņu nav, Un kāpēc gan tiem neticēt - tā, katram gadījumam? Ja taisnība ir pirmajam pieņēmumam, pēc nāves jūs nonāksiet patīkamā vietā, ja otrajam - jūs taču neko nezaudējat, vai ne?" Pēc nāves viņš atjēdzās draudīga paskata bomjiem bruņotu dievu aplenkumā. Un te nu viens no dieviem saka: "Laipni lūgtum debesīs, Gudrinieķeļa kungs. Mēs jau gan pacentīsimies, lai tavu atrašanos šeit padarītu pēc iespējas patīkamāku...""

"Šķita, ka katra meitenīte vēlas dāvanā saņemt zirdziņu. Pie kam - gandrīz visi dzīvnieki smaidīja. Zirgi, kā uzskatīja Nāve, nedrīkst smaidīt. Ja zirgs smaida, tātad tam prātā kas nelāgs."