Pātaru Ansis (kuminjsh) rakstīja, @ 2008-05-29 15:32:00 |
|
|||
Entry tags: | gruzija2008 |
5. (pēdējā diena) Tbilisi, Upliscihe, futbols.
Kad no rīta īsi pirms 8 izkāpju no Batumi vilciena, man tūliņ piesienas neskuvies taksists ar skumjām suņa acīm. Aizvedīšot, kur vajag. Lēti. Un neatstājas ne soli, kamēr es zvanu Megi. Tā kā es vakar viņai apgalvoju, ka vilciens ienāk 9os, tad Megi vēl arvien grozās pa māju. Viņa dod komandu atrast taksi un iedot taksistam telefonu, lai var izstāstīt ceļu. Tas nu šajā gadījumā ir viegli!;) Tā nu mēs dodamies ceļā. Protams, runājamies, protams, par politiku un ekonomiku. Protams, nonākam arī līdz manam ģimenes stāvoklim, un es jau kuro reizi šajā braucienā dzirdu jautājumu: „Kāpēc neapprecējies otru reizi?” (Ārkārtīgi populārs jautājums! Pie kam – man to uzdod vienīgi vīrieši, sievietes itin nemaz nepārsteidz, ka kāda var arī negribēt būt precēta;)) Un jau kuru reizi atbildu, ka bez vīra es jūtos daudz labāk, kā ar! Uz ko taksists visai prātīgi iebilsts, ka acīmredzot vīrs man ir bijis slikts, pie laba vīra man būtu bijis labi dzīvot. Tad viņš nopūšas pavisam bēdīgi un izstāsta savu skumjo dzīvesstāstu: ka sieva pirms 5 gadiem ir gājusi bojā autokatastrofā, 2gadīgo bērnu nācies atdot māsai, jo nav spējis tikt galā, un tā nu viņš, nabadziņš dzīvojot viens jau 5 gadus. Tad viņš saprasa, lai es uzrakstot savu vārdu un Rīgas mikrorajonu, kurā dzīvoju. Nē, nē, viņš nebūšot uzmācīgs, viņš atbraukšot, dabūšot darbu, noīrēšot tuvumā dzīvokli, un tad man pierādīšot, CIK lielisks viņš ir! Jā, un tad gan es neteikšot „nē”!;> Paldies Dievam klāt jau ir Megi miteklis, viņa iznāk uz ielas, es izlecu no mašīnas un metos viņas skavās, un sirdi plosošā saruna ir galā! ;>
Pie brokastu galda Megi paziņo, ka mēs visi šodien dosimies ekskursijā! Sākumā uz Mtacminda (Tbilisi Svēto Kalnu), bet pēc tam uz Upliscihi (tas tādēļ, ka pirmajā dienā es stāstīju – ko esmu Gruzijā jau redzējusi un ko vēl gribētu redzēt, Upliscihe bija tai skaitā!). Mēs sapošamies (sajūsmā par saulīti es beidzot apvelku kleitu, nevis džinsus, kā visas iepriekšējās dienas), un klāt jau ir Tēvocis Kotē ar mašīnu – viņam šodien Tbilisi ir darīšanas, tā nu Megi ir viņu nofraktējusi uz visu dienu. Megi iesēžas priekšā, mēs visas 4 aizmugurē un braucam.
Mtacmindā gluži nesanāk kā gribēts: kopš Patarakacišvili nāves dārzs ir ciet un mēs varam tikai no augšas pavērot pilsētu.
Sameba no Mtacminda
Megi ar visām 3 meitām un visu pasauli pie kājām:)
Tālāk dodamies uz Botānisko dārzu, izstaigājam krustu šķērsu, uzkāpjam arī pie Kartlis Deda (Mātes Gruzijas) un Narikhali cietoksnī. Megi, par spīti augstpapēžu iešļūcenēm, gadiem un svaram, dipina visiem pa priekšu. Kustīgāka par viņu ir tikai vidējā meita Sofiko: visaktīvākā un smukākā no visām māsām – īsta Megi jaunībā!:)
Botāniskais dārzs no augšas:
Aleja, kaut kādi skujukoki, iespējams cipreses;)
Kāda sava bilde ar jāieliek, a to teiksiet, ka internetā samangoju;)
Lauminja jau akal teiks, ka bilde ir sūds, bet man patīk;) Ainavas no botāniskā dārza.
Narikhali cietoksnis
Un te ir Kartlis Deda (Māte Gruzija), kā izteicās Megi - "zadņij most";)))
Te akal es pienācu tuvāk un no sāna nobildēju. (No priekšas viņu vai no visas pilsētas var redzēt, tak tuvu tikt nevar)
Ūdenskritums Botāniskajā dārzā. Šķiet, ka šāda bilde ir visiem, kas tur bijuši;)
Pilsēta no Narikhali cietokšņa. Viena no manām mīļākajām bildēm visādos rakursos:)
Vecpilsētas sarkanie jumti un zelta Giorgi:) Piedodiet, nevaru apstāties bildēt un bildēt, jo visu laiku šķiet, ka šitik skaista kadra man nav!:) Atzīšos - pusi es izdzēsu, bija vēl vairāk līdzīgu!
Kad esam lejā, Megi rodas lieliska ideja – apskatīt mošeju ne tikai no āra, bet arī no iekšas! Diemžēl bargi vīri mūs no turienes patriec pat pār slieksni netikušas (nē, meloju – Megi tomēr paspēja iespraukties kurpju pārpilnajā priekšnamā!) – neesot ko sieviešiem, da vēl neticīgiem te kārstīties! Tad mēs drusku paejam pa „tūristu” ielu, bet manis skubinātas drīz vien pametam to un dodamies pa Leselidzes ielu uz Tavisuplebis Moedani pusi. Beidzot man izdodas viņas ievilināt tajā pašā „tautas ēstuvē”, kur brokastoju pirmajā dienā + vēl pierunāt, ka tagad es cienāšu!:)
Kādā skvērā turpat pie Rustaveli sagaidām Tēvoci Kotē un varam doties uz Upliscihi.
Strūklaka šajā skvērā. Strūklaku viņiem vispār ir daudz un smukas!
Pa ceļam uz Upliscihi, fotografējot miglu kalnos, netīšām piefiksēju arī degvielas cenas. Te tās ir lari (1 eiro ~ 2,22 lari, ja nekļūdos).