Atceroties sestdienu
Patiesībā vajag mani pavisam ļoti nepazīt, lai iedomātos, ka man patīk staigāt pa bodēm un iepirkties. Man tas riebjas. Izņēmums, protams, ir grāmatu bodes - pat ja es tur nekā nenopērku, tak lieliski pavadu laiku. Bet tikai vienatnē. Bet lupatu bodes, apavu bodes, kosmētikas veikali ar tām viņu uzmācīgajām pārdevējām... Jā, man tagad ir zaļa kleita (beidzot) un soma, kas neizskatās kā sunim no zobiem izrauta, un vēl šis tas. Nē, nekā nederīga un nepraktiska! Tak es gluži labi varēju bez šīm lietām iztikt. Šodien papētīju savu kontu. Nja. Lētāk būtu iznācis tās stundas nosēdēt Pažarniekos, dzerot to viņu neganti dārgo tēju - tik daudz tējas nudien nevar izdzert.;///