Sakarā ar šodienas sarunām par cacošanos atcerējos.
Tas bija pirms gadiem, mmm, 4-5 vai kaut kā tā. Bērnības draugs uz Jāņiem bija paņēmis līdzi savu meiteni. Mēs visnotaļ labi satikām - kopā cepām pīrāgus, pinām vainagus, iedzērām alu, uzdziedājām. Nu es laukos, kā jau laukos staigāju: basām kājām, ap galvu pa kolhoznieču modei apsiets lakats (vai mati astītē), pa dienu kaut kādi nošņurkuši šorti un peldkostīma augšdaļa, vakarā, pie ugunskura - pļurīgi džinsi un džemperis. Pēc pusgada satikāmies atkal - tā paša puiša vārda dienā, Stabu ielas "Staburagā". Es, protams, sapucējusies: uz sejas kaujas krāsas, mati "sataisīti", nagi nolakoti, dekoltē un zābaki uz špicpapēžiem. Sākumā nesapratu - ko tā Liene ar mani nerunā?! Pēc kādas pusstundas viņa iepleš acis: "Es tak tevi nepazinu!";DDD
A dažas gudrenieces saka: stilistu man vajagot. Ha! Kak bi ņe tak!;>