Jā, par to aprunāšanu runājot...
Teiksim, ir jau pietiekoši nelāgi dzirdēt, ka kāds aprunā Tavu paziņu. Sliktā nozīmē aprunā. Arī ja apspriestie fakti atbilst reālajai situācijai. Arī ja Tava paša attieksme ir tāda pat kā aprunātājiem. Stulba sajūta.
Bet es tā iedomājos, ka VĒL nelāgāka situācija varētu gadīties, ja kāds puspazīstams-nepazīstams piepeši Tavā paša klātbūtnē sāktu izklāstīt kādu Tavas dzīves epizodi no sērijas "bija tāds gadījums" (c)Viktors. Piedevām vēl samiksējot faktus. Nu teiksim, ja kāds piepeši stāstītu par to manu braucienu uz Vardziju, tikai beigās piekabinot "un viņas izvaroja viss ciems" vai "un viņām abām tika izgrieztas mēles, drausmīgs starptautisks skandāls bija" vai arī "un tās meitenes jau gadu ir pazudušas, droši vien kaut kur Svanetijā kazas gana". Hāhā! Un ko tad darīt? Teikt: "Nē, tā nemaz nebija! Ne nu kas notika, ne kā! Un pa vidu ar' ir samelots - mēs nemaz būrī pie tīģeriem nelīdām!"? Tak tāpat neticēs! Un vēl skatīsies ar nožēlu un/vai nicinājumu. Nu traki;)

P.S. Es nemaz nešaubos, ka viens otrs stāsts iz manu piedzīvojumu pūra jau klīst apkārt;>