Kādreiz - nākamajā dzīvē, es būšu ideāla. Noteikti.
Man būs pareizais raksturs. Pareizā domāšana. Pareizais apģērbs un pareizā frizūra. Un es katru vakaru atgriezīšos no sava pareizi nomērītā darba ar pareizo algu savā ideāli tīrajā un kārtīgajā dzīvoklī pie sava ideālā vīra un ideālajiem bērniem. Un viss būs tik ideāli un pareizi, ka nevienam nebūs kur piesieties. Pat man pašai.
Un tad gan visi mani mīlēs, vai ne?

Tikai Cibā gan manis nebūs. Ko man te darīt - tādai ideāli pareizai?