Bijām šodien uz teātri - "Princi un ubaga zēnu" Nacionālajā.
Nu, ko lai saka. Es nudien nesaprotu to brēkšanu, zobu klabināšanu, siekalu šķaidīšanu un matu skaldīšanu, kas panesās ap to izrādi delfos, šķiet, ja neesmu neko sajaukusi. Nekā tāda tur nav: ne lai spiegtu no sajūsmas, ne lai kviektu no sašutuma.
Jā, smuki tērpi un dekorācijas, jā, ImKas dziesmas atsvaidzinās atmiņā, nebija garlaicīgi (nu varbūt kādu brīdi). Manuprāt, normāla izrāde bērniem/pusaudžiem. Otru reizi gan neietu. Bet labāk es skatos šito, nekā Džilindžera "Trako Hariju" (vismaz pēc Normālu Cilvēku atsauksmēm spriežot) vai kāda cita gudrinieķeļa sacūkātu klasiku.
Jā, es esmu mietpilsonis vulgaris, un nekaunos to atzīt;P