Šo: http://klab.lv/users/buks/806226.html izlasot aizdomājos.

Kad es biju maza (tb ne jau tieva, bet bērnībā;)), man patika un šķita nepārspējami smukas visādas lietas: sarkanas kleitas ar volāniem, bantes ar spīguļiem, salūts, vaiņags no kreppapīra puķēm, zoloto i briļianti utt. (zelta zobi arī tai skaitā! Un rudi mati;)). Bet mamma, tantes un vecmamma teica: ak, kāda bezgaumība, tas jau tikai krieviem. Un ziniet ko? 18 gadus sasniegusi, es no visas sirds ienīdu brūno krāsu (gandrīz visas ne-skolas drēbes man bija brūnas, jo - piedien un ir gaumīgi tak). Un tumši zilo arī. Nu jā.

A ziniet, ko es tagad teikšu? Lai dzīvo maucīgi maiķīši sarkanā krāsā ar zelta jostu! Un karuļi un grabuļi! Un lieli gredzeni! Un rudi mati! Vot;)