Pie šī: http://blogi.nozare.lv/smits/2007/12/10/veseligaku-edienu-musu-berniem/
ierakstīju komentāru:

Protams, ka problēma ir visai nopietna. Tikai… nudien mazliet ieķiķināju, šo lasot. Vienkārši es atceros tās vispārējās gaviles 80.to beigās (90.to sākumā?), kad tika atceltas skolas formas un zināmā mērā obligātais kopgalds. Ka tik nebūtu kā PSRS, jo tas ir slikti! Nu ir pagājuši n gadi, un kas notiek?;)
Tas nu tā. Ievadam.
Katrai lietai/situācijai ir divas puses kā kokam 2 gali. Arī izvēles pārbagātībai. Un ne vienmēr cilvēks (jo vairāk bērns!) ir tik gudrs, lai Pareizi izvēlētos. Nu ir tak tie čipši un kola garšīgi, ir! Un lai met man ar akmeni pirmais tas, kurš pats NEKAD tos nav gardu muti ēdis! Un cilvēks ir vājš, ziniet...;) Ka tikai ērtāk, ka tikai siltāk, ka tikai garšīgāk. Un nekādi Ministru kabineta noteikumi ar varu nepiespiedīs bērnu skolā ēst veselīgus salātiņus, ja viņš nebūs mājās pieradis pie shēmas: ikdienā veselīga pārtika, un tikai pa reizei kola un čipši. Jāsāk ir katram pašam no sevis, tb tieši mammām un tēviem šajā gadījumā ir jādomā bērnu vietā. Un nevajag aizbildināties, sak, mēs visi strādājam, mums nav laika, nav naudas! Kādas blēņas! Kilograms burkānu maksā lētāk kā kilograms pelmeņu;) Un par laiku… es katru dienu pārrodos mājās ap 19:30 (tas labākajā gadījumā), bet manam bērnam katru dienu ir siltas vakariņas, un ne jau pelmeņi vai cepti kartupeļi;) Viss tik dēļ mūsu pašu slinkuma, mīļie;(


Ah! Reizēm man patīk būt didaktiskai!;)