Vispār jau Juniors man ir gudrinieks, bet nu reizēm viņam šis tas TĀDS iznāk ārā...;)

Vienu dienu šis man prasa: "Vai Tu arī biji Elvisa fane?" Es gandrīz apkritu.;D "Mincīt, Elviss nomira, kad es vēl skolā negāju!";) "Aaaa, bet vecmamma bija Elvisa fane?" Nu un kā Tu 1992. gadā dzimušam jaunietim izskaidrosi, ka tamos laikos rietumnieku populārā mūzika da Latvijas laukiem tā nemaz nedagāja? Man šķiet, ka viņš tā īsti man nenoticēja, jo "tā taču nevar būt!":)

Vai atkal: skatamies filmu, tur vienam slikti ar sirdi paliek, kāds sauc: "Atnesiet nitroglicerīnu!" Juniors smejas, gar zemi krizdams - viņš bija sapratis, ka tas tāds smalks joks: "Davai uzspridzinam to sirdzēju, lai nemokās!";D Nja, man savlaik bija otrādi - nekā nevarēju saprast, kā ar sirdszāļu tableti var ļoteni uzspridzināt, jo es grāmatas par teroristiem sāku lasīt stipri vēlāk, kā socreālistiskas grāmatas par rūpnīcu direktoriem - sirdsslimniekiem;)