Khekhe;>
Ja es PATIEŠĀM un PAR KATRU CENU izvirzītu sev mērķi - apprecēties, domāju, ka tas nudien nebūtu grūti. Ieietu kādā nebūt iepazīšanās portālā un godīgi ierakstītu, ka gaidu tikai potenciālus preciniekus, nevazājoties pa visādiem bezperspektīviem aklajiem randiņiem tīri izklaides pēc. Jo, būtībā, jau es esmu visai perspektīva potenciālā līgava:
spēju pati sevi uzturēt,
man ir nekustāmais īpašums,
jau liels bērns,
māku gatavot ēst un zeķes lāpīt,
ij nemazām ar ne tik sūdīgi izskatos;)))
Jo mana patiesākā pārliecība ir tāda, ka razpizdjaju (pie kam abu dzimumu), kas gribētu iekārtoties visai ērti uz kāda cita rēķina, LV un visā pasaulē ir da-fi-ga!;>
Tikai es diemžēl neredzu iemeslu ieviest lielformāta kāmīti (barojamu un apkopjamu) savā mājā;>