Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2007-10-27 20:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es nezinu, kurš no mums kļūdās.
Juniora tēvs visu laiku raustās, kontrolē viņu (kad nav piedzēries) un iedomājas to ļaunāko. Es uzticos. Manuprāt puika ir gana gudrs un saprātīgs, lai tīšām no kraujas nelēktu. Nē, nu sīkus sūdus jau viņš varētu savārīt - aiz neuzmanības, neapdomības, zīmēšanās kāres vai pārsteidzības. Bet tas jau var gadīties katram. Bet ka nu tīšu prātu... Nē, es tā nedomāju.
Un man kaut kā šķiet, ka tieši uzticēšanās varētu būt viens no punktiem, kas cilvēkiem liek piedomāt - darīt kaut ko vai nedarīt:)

Nu jā, ir gan tāda lieta kā "uzticēšanās kredīts", un tam ir nelāga īpašība - kādā brīdī vienkārši beigties. To gan es kādā citā sakarā iedomāju:)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]meiteens
2007-10-27 21:18 (saite)
un es nezinu, vai gribi, lai tev par šo kaut ko pasaku... :)
man pusaudžu gados vecāki ļoti uzticējās. visas lietas izrunājām, un tad viņi ticēja, ka pieņemšu pareizos lēmumus. jā, reizēm sastrādāju muļķības (nācu mājās piedzērusies and other stuff), taču lielos vilcienos esmu izaugusi par normālu, sabiedrībai ne-bīstamu eksemplāru. vēl nesen tētim pateicu paldies par šāda veida audzināšanu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]kuminjsh
2007-10-29 12:33 (saite)
Kurš ta bez tā izaudzis;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?