Vakar es skatījos to reportāžu par gaisa tramvaja avāriju Gruzijā, skatījos un pilnīgi varēju iedomāties, kā Tur viss notiek;) Kā sākumā viņi salasās pie tās gaisa trošu līnijas - visa pilsētiņa sanāk (tikai vīrieši un bērni, protams), kā stāv, vaimanā "vai me!", pīpē un emocionāli apspriež, ko nu darīt?! Un tā ilgi un ar baudu. Un tad, kad viss veiksmīgi ir beidzies, laimīgi smejas un sit viens otram uz pleca, un dodas iedzert kādu vīnu un parunāties;)
Un man tā jautri un silti palikās - kā būtu sen neredzētus draugus sastapusi;))))