Simčiks (pēc tam, kad tupeļu bodē ir pusstundu mērījusi apavus, lai gan i domāt nedomāja ko pirkt): - Paldies, meitenes, par pacietību.
Kūms: - Mhm. Vēl piecas minūtes un tu būtu atrāvusies ar somiņu pa galvu!
S. (patiesi pārsteigta un apjukusi): - Eeee... Kāpēc?!
K.: - Pacietība beidzās.

Vispār tā virtuālā realitāte ir tāda baisa lieta. Vienkārši tu cilvēks tur dzīvodamies paliec citādāks. Piemēram, vairs neesi liekulīgi-pieklājīgs ka visi kārtīgi latvieši;)