Jāpiezīmē, ka ir tikai viens iemesls, kāpēc 6.gadsimtā islama zemēs tika pieļauta daudzsievība. Daudzo karu dēļ sievietes bieži kļuva par atraitnēm, turklāt ar veselu bērnu baru pie rokas. Līdz ar to par vīrieša ģoda pienākumu kļuva uzņemties rūpes par sava bojāgājušā brāļa vai tuvākā cīņubiedra sievu un bērniem, neatkarīgi no tā, vai pašam jau bija ģimene, vai nē. Turklāt - neatkarīgi no tā vai ar aprūpējamo atraitni viņiem veidojās savstarpēja seksuāla interese - viņai un mirušā bērniem bija jānodrošina tādas pašas īpašuma un mantojuma tiesības kā paša jau esošajai sievai un bērniem.
Tiesiskā procesa vienkāršošanas labad tika pieņemts, ka šīs atraitnes tiek vienkārši "pieprecētas klāt".
Jāpiezīmē, ka jau kopš senseniem laikiem tas var notik tikai ar esošās laulenes rakstisku vai liecinieku apstiprinātu piekrišanu.