es te nedaudz pa vidu iestrēgšu. manuprāt, laiki jau stipri ir mainījušies. atceros, kad es stāstīju savu ideālo ģimenes dzīves paraugu, man vien-otrs vīrietis tik nolivka - nuuu... kur tad nu tādus atradīsi, mūžu viena paliksi. tik vien kā zvērēju, ka es nu mājās nesēdēšu un mājas darbus lūdzu 50/50, uz pusēm. i ko? sameklēju ar tādu... 'netipisku' dzīvesbiedru. un es neesmu vienīgā! bērni dzima (30 gados pirmais) - man liekas, viņš vairāk ar viņiem sēdējis.. neviens man neliek ne ēst gatavot, ne traukus mazgāt... arī aukles mūsdienās gluži parasta parādība.
(jautājums cits, kā lai iznīdē sevī iepotētu un ieaudzinātu sievietes-cietējas paraugu..)