Par krogiem un štābiņiem...
Ja vakar kāda no meitenēm MI6 būtu teikusi: "Ejam kaut kur citur!", es neiebilstu nevienu vārdu. Ir pazudusi tā štābiņa sajūta... Un, šķiet, tas notika tobrīd, kad uzlīmēja tās maucīgās tapetes... Tagad tas ir vienkārši krogs - tāds pats kā simtiem citu Rīgā, Latvijā, pasaulē. Krogs bez alus, vaniļas šņabja, bez štābiņa sajūtas.
Un man ir drusku skumji. Jo es atceros kā bija iepriekš, kad es biju iemīlējusies MI6. Kad, ejot turp, vēderā "taureņi dejoja". Kad gribējās pielikt soli, lai ātrāk tur nonāktu. Un tad es strauji atvēru durvis un ieelpoju to īpašo "štābiņa" smaržu. Man patika atnākt vienai un sēdēt vismaz pusstundu, lasot un pīpējot, izbaudot sajūtu, ka mēs esam tikai divatā - es un krodziņš.
:/