Nu, man bija divas vecmāmiņas, kuras līdz beidzamajam katra savā lauciņā strādāja - viena bija bērēs izvadītaja, otra rosījās pa dārzu un adīja bērniem/mazbērniem/mazmazbērniem cimdus un zeķes. Un jutās ļoti labi par to, ka var vēl kustēt un droši vien fiziski citādi nevarēja. Man patīk tā pieeja, ja godīgi, un es ceru, ka vecumdienās varēšu tāpat, kaut ko rosīties, nevis tikai sēdēt mazbērniem uz kakla.