Mandomāt, ka kādreiz dzīve bija stipri vienkāršāka.
Piemēram, kādam feodālim palika maķenīt garlaicīgi, sarīkoja viņš bruņinieku turnīru, tuda-sjuda, pāris nedēļas prieki un līksmība. Bet turnīram, kā zināms, bija dabīgais nobirums dažu līķu izskatā. Nu labāko kritušā īpašumu (ieročus, zirgu, sirdsdāmas nošmulēto zīda lakatu) savāca konkrētās tūres uzvarētājs, novācējkomanda savāca visu pārējo, paņēma līķi aiz kājām un aizvilka uz tuvāko gravu und alles. Izņemot gadījumus, ja tas bija kāds labi pazīstams kaimiņš, tad šo kalpi iemeta ratos un aizveda uz dzimto pili un tālāk uz kapliču.
A mūsdienās? Varat iedomāties tādu ainu:
Pagalmā ienāk policists: - Labdien, seržants Pušmucāns, pašvaldības policija. Kaimiņi sūdzas, ka no jūsu komposta kaudzes nākot nelāga smaķele un traucējot viņiem šašlikus baudīt. Kas par lietu?
- Nu, - saimnieks tā kautrīgi baksta ar kurpes purngalu zemi, - Man te bija bruņinieku turnīrs, jūs jau saprotat, daži līķi... Nekā rokas nedaiet nokārtot to lietu...
- Cienītais, turnīrs jums bija sestdien, pats skatījos jūsu FB lapā, šodien ir trešdiena! Nelāgi sanāk: jums izklaides, bet kaimiņiem pēc tam jāosta! Nekārtībiņa. Man nāksies izrakstīt protokolu par pārkāpumu. Šoreiz tiksiet cauri ar brīdinājumu, bet līdz vakaram kārtībai jābūt, citādi būs sods!
;)