Šodien konstatēju, ka šobrīd vāciski runāju tādā līmenī kā angliski pirms gada, tb labdien/uz redzēšanos/paldies/lūdzu/skaitļa vārdi/dzīvnieku nosaukumi/vēl kaut kas mazliet. Tātad, ja vācietis zina četrarpus vārdus angliski, un mēs nenovirzāmies no tēmas "par dārzniekiem un krustmātēm" (c)Džeroms, tad varam itin veikli saprasties. Pirms gada es aptuveni tā runāju angliski. Nē, patiesībā krietni vārgāk un stostīgāk. Tagad es maucu vaļā, daudz neraizējoties par gramatiskām formām - ja gribēs, sapratīs! Pie kam tik raiti, ka dažas labas "Egles" dāmas (par kurām es sākumā sajūsmināti domāju: ofigetj, ka es tā varētu!) mēdz mani piesaukt par palīgu sarunās! :D Tā ka komunikācija notiek! Galvenais atcerēties dažas svarīgas lietas, piemēram: kad klients rāda bērna foto, ir jāsaka: "Ou, sou kjūt!", nevis jāsaviebjas! Vai: ar vāciešiem sākumā ir jārunā angliski un tad dažus vārdus vāciski, tad viņi atkūst, savukārt, ja uzreiz sāk vāciski, šie domā, ka sastapuši īstenu doiča zinātāju, un mauc vaļā gariem paplašinātiem teikumiem :D
P.S. Pēdējās divās dienās gan brīžam bija vēlme kā Bernardam - paņemt birsti un izdzīt visus kustomerus ārā. Un ne man vienai...