Pātaru Ansis ([info]kuminjsh) rakstīja,
@ 2015-05-06 22:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Noskatījos: http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.05.2015-akmeni-manas-kabatas.id48636/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=LTV_admin%2F
Pasmaga tēma. Un pasmaga doma: vai vispār ir kāda latviešu ģimene/dzimta, kurā nav tā slimība? Jā, manējā ir, vairākās paaudzēs. Un reizēm doma par to pat šķiet mierinoša, īpaši ļoti grūtos brīžos es sev saku, ka tas viss iespējams jau sen ir tikai mani murgi, ne realitāte, un ja tā, tad manos spēkos ir apstākļus mainīt, izdomājot citas situācijas, izvēloties citus cilvēkus. Nopietni, tas reizēm palīdz ar dažādām lietām tikt galā. Lai gan droši vien slimi :)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]komentaarietis
2015-05-07 01:38 (saite)
vienkārši es to redzu kā kaut ko jau simptomātisku: piemēram, Breivīks apšauj veselu baru jauniešu, pirmais, kas mums jādara, jāpiekarina kāda psihopataloģiskā birka, vai, teiksim, kāds vācu pilots ietriec lidmašīnu kalnā, ahā, izrādās viņam bija depresija, nu viss skaidrs (ar ko šāda veida psihiatrija atšķiras no PSRS disidentu psihiatrizēšanas?)

es domāju, nekas nav skaidrs, joprojām tāds kā magical thinking pārnests psihes pasaulē (citiem vārdiem sakot, tālu neesa pavirzījušies kopš grieķu laikiem, kad melanholija (depresijas vecmāmiņa) arī bija vienkārša kaut kādu sulu un šķidrumu sajaukšanās konstelācija

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?