Sapnī redzēju (pagājušajā naktī), ka māku zīmēt kā tai jūtrubas klipā, kad ar zīmuli uzzīmē tā, it kā būtu nofočēts. Nemāku jau. Vispār nebiju ļoti sen zīmējusi, bet vakar pa dienu piespiedos kaut vai drusku. Esmu ieviesusi kladi, kur zīmēšu, citādi aizmirstās, ka jelkad esmu to mācējusi. Bet bērnībā tā bija mana dzīve- ik vakaru es gāju un zīmēju uz ceļa putekļos ar stribu stāstus. Nākošā rītā mašīnas un zirgu pajūgi (jā, esmu tik sena!) visu bija nodzēsuši, bet tas mani neapbēdimāja. Un es nejutos vientuļa nevienu brīdi, gluži otrādi, ja kāds nāca - traucēja :)